Ūdens hiacinte

Septiņas ūdens hiacinšu sugas veido Eichhornia ģinti. Daudzgadīgais augs viegli pārvietojas peldot un ir bieži sastopams tropiskajā Dienvidamerikā. Ūdens hiacintes var pacelties pat metru virs ūdens - tām ir plašas, biezas un spīdīgas olveidīgas lapas, kuru platums ir vidēji 10 – 20 cm, savukārt stublāji ir gari, poraini un izliekti. Auga saknes ir gaisīgas un viegli nokarājas. Tās ir violeti melnas. Stublājs balsta sešas ziedlapas un ziedkopu, kura sastāv no 8–15 iespaidīgiem ziediem, kas ir maigi violetā vai rozīgā tonī. Kad ūdens hiacinte nezied, to ir viegli sajaukt ar frog's-bit (Limnobium spongia).

Ūdens hiacinte ir viens no ātrāk augošajiem augiem - tā vairojas galvenokārt kā vīteņaugs, bet tāpat ūdens hiacintes ir spējīgas vairoties ar sēklu palīdzību. Biežāk sastopamā ūdens hiacinšu suga Eichhornia crassipes aug sparīgi – divu nedēļu laikā tā ir spējīga savairoties divtik.

Ūdens hiacintes ir plaši sastopamas Ziemeļamerikā, Āzijā, Austrālijā un Āfrikā. Visbiežāk tās sastopamas ASV Luiziānas štata lielajās ūdenstilpnēs. Šie augi, jo īpaši Eichhornia crassipes suga, izplešas īpaši strauji, radot dažādas problēmas. Pirmo reizi šis augs novērots Zimeļamerikā 1884. gadā, kad 50 kg/m2 ūdens hiacinšu nosprostoja Floridas ūdensceļus. Mūsdienās problēma ir mazinājusies.

Kad to izplešanās netiek kontrolēta, ūdens hiacintes nosedz ezerus un dīķus pilnībā. Tas atstāj dramatiskas sekas ūdens ritējumā, nosprosto ceļu saules stariem, kas nepieciešami citiem ūdensaugiem, līdz ar to kaitējot tiem.

Atpakaļ